Notikumus attalin?ti koment? RSU Eiropas studiju fakult?ted dek?ns, profesors Andris Spr?ds.
Patriarha pavasaris
Iesp?jams, kopš pag?juš?s pirmdienas Eiropas Savien?b? – pirmo reizi t?s v?stur? – ir radusies pilnv?rt?ga diktat?ra. 30. mart? Ung?rijas parlaments ar p?rliecinošu, valdoš?s partijas "Fidesz" nodrošin?tu balsu vair?kumu pie??ma „Pretkoronav?rusa aizsardz?bas likumu”, kas pieš?ir vald?bai bezprecedenta ?rk?rtas pilnvaras. Parlaments faktiski ir attiecies no savas likumdev?ja lomas, ?aujot premjerministram Viktoram Orb?nam pie?emt l?mumus ar likuma sp?ku bez parlamenta apstiprin?juma. Tas attiecas ar? uz š? ?rk?rtas st?vok?a pagarin?šanu, kurai l?dz šim ik 15 dienas bija nepieciešams parlamenta apstiprin?jums. Tagad vald?ba, respekt?vi, Orb?ns pats var izlemt, cik ilgi vi?š vad?s Ung?riju k? faktisks diktators. ?emot v?r? l?dzšin?jo varas praksi Ung?rij?, kas jau likusi to nod?v?t par „neliber?lu demokr?tiju”, „elektor?lu autokr?tiju” vai „autorit?rismu ar konkurences elementiem”, tiek paustas bažas, ka premjers un vi?a vad?tais politiskais sp?ks var izmantot ?rk?rtas pilnvaras, lai v?rstos pret sev net?kam?m nevalstiskaj?m organiz?cij?m un akad?miskaj?m instit?cij?m. Seviš?i nopietnus draudus ?rk?rtas pilnvaras rada opoz?cijas medijiem, cikt?l likum? ?paši paredz?ts nopietns cietumsods par nepatiesas vai paties?bu izkrop?ojošas inform?cijas izplat?šanu, kas var trauc?t c??ai pret epid?miju. K? zin?ms, opoz?cijas mediju marginaliz?cija un inform?cijas monopoliz?cija ir teju spilgt?k? Viktora Orb?na b?v?t?s politisk?s k?rt?bas iez?me. Pats premjerministrs gan noraid?jis p?rmetumus par varas uzurp?ciju, apgalvojot, ka ?rk?rtas pilnvaras vi?am nepieciešamas tikai sekm?gai c??ai pret koronav?rusu. „Tagad ir laiks n?cijas vienot?bai, nevis partiju politisk?m c???m,” vi?š izteicies, uzst?joties parlament?. Situ?cij?, kad partijai "Fidesz" parlament? t?pat ir domin?jošs vair?kums, š?ds arguments izklaus?s visai apšaub?mi. Jau izskan balsis, kas aicina Eiropas Komisiju beidzot izš?irties par rosin?jumu iedarbin?t attiec?b? pret Ung?riju Savien?bas l?guma 7. pantu, kas draud?tu tai ar balssties?bu at?emšanu Eiropadom?. Pagaid?m gan Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena n?kusi klaj? vien ar visp?r?ju br?din?jumu, ka pand?mijas apkarošanas pas?kumi nedr?kst b?t „p?rm?r?gi”. Pie tam vi?a nav saukusi v?rd? nedz Ung?riju, nedz t?s politikas „patriarhu” Orb?nu.
Krievija pand?mijas ?n?
L?dz marta trešajai dek?dei ar koronav?rusu sasirgušo skaits Krievijas Feder?cij? p?c ofici?li publiskotiem datiem bija sal?dzinoši neliels. 18. mart? valsts sl?dza robežas ?rzemniekiem, ta?u visp?r?jais noska?ojums varas l?men? bija dr?z?k optimistisks, tend?ts uzl?kot Krieviju k? no pand?mijas sekm?gi norobežojušos teritoriju. Ta?u, s?kot ar marta p?d?jo dek?di, saslimšanas statistika r?d?jusi krasu pieaugumu, kas seviš?i straujš bijis p?d?j?s dien?s. T? 31. mart? re?istr?ts 501 jauns infic?šan?s gad?jums, 1. apr?l? – 440, kop?jam infic?to skaitam tuvojoties diviem t?kstošiem asto?iem simtiem. 25. mart?, uzst?joties ar uzrunu pilso?iem, prezidents Putins izsludin?ja vair?kus pas?kumus epid?mijas ierobežošanai. Noz?m?g?kais – š? ned??a Krievij? izsludin?ta k? ?rk?rtas br?vdienas, lai mazin?tu iedz?vot?ju nepieciešam?bu pamest m?jas. T?pat Krievijas l?deris pazi?oja par 22. apr?l? paredz?t?s pilso?u nobalsošanas par konstit?cijas labojumiem p?rcelšanu uz v?l?ku laiku. Konkr?to karant?nas pas?kumu ieviešana ir feder?cijas subjektu kompetenc?, un l?dz vakardienai 51 no pavisam 85 feder?cijas subjektiem ieviests daž?das stingr?bas karant?nas vai pašizol?cijas rež?ms. Daudzviet iedz?vot?jiem ieviestas ?pašas caurlaides iziešanai no m?jas, un soci?lajos t?klos jau par?d?jusies inform?cija par ?aužu st?v?šanu gar?s un bl?v?s rind?s, lai pie š?m caurlaid?m tiktu. ?pašu uzman?bu izpeln?jies ?e?enijas republikas vald?bas galva Ramzans Kadirovs, kurš ne tikai izteicies, ka rež?ma p?rk?p?jus vajadz?tu nogalin?t, bet ar? nos?t?jis iel?s policijas specvien?bu kaujiniekus ar poliuret?na caurul?m nepaklaus?go iekaust?šanai. Tik?m svin?bas par godu 75. gadadienai kopš uzvaras Lielaj? T?vijas kar?, k? Krievij? pie?emts d?v?t Padomju-v?cu karu no 1941. l?dz 1945. gadam, joproj?m nav atceltas. Soci?lajos t?klos par?d?jušies kadri, kuros redzami vair?ki t?kstoši karav?ru, kas sapulcin?ti, k? apgalvo publik?cijas autors, 9. maija uzvaras par?des m??in?jumam.
V?russ un paties?ba
Tas, ka koronav?rusa pand?mija b?s noz?m?gs p?rbaud?jums ar? glob?lajai mediju telpai inform?cijas drošticam?bas un ideolo?isk?s angaž?t?bas zi??, bija visnota? paredzami. Soci?los t?klus p?rpludin?jusi t?da saturiska draza k? homeop?tisku pretv?rusa l?dzek?u receptes, apokaliptiski pravietojumi un sazv?rest?bas teorijas visdaž?d?kaj?m gaum?m. Ta?u šaj? j?kl? iez?m?jas ar? m?r?tiec?gas un t?lejoši organiz?tas tendences, kuras ?steno pasaules nedemokr?tiskie rež?mi. Kopš infekcijas izplat?ba ??n? š?iet aptur?ta, ofici?l? Pekina ar pilniem apgriezieniem iedarbin?jusi savu propagandas mašin?riju nol?k? notuš?t probl?mas, kas s?kotn?ji veicin?ja v?rusa izplat?bu Hubejas provinc? – inform?cijas noklus?šanu un nekvalific?tu ier?d?u neadekv?tu r?košanos. Tagad kompartijas totalit?rais rež?ms tiek pozicion?ts k? efekt?v?kais c?n?t?js pret pand?miju, pretstat? Rietumeiropas un Zieme?amerikas demokr?tij?m, kuru „haotiskums” un „r?c?bnesp?ja” esot vainojama pand?mijas izplat?b?. ??nas mediji izplat?juši pat klajus melus, piem?ram, izsakot pie??mumu, ka pand?mijas s?kumpunkts paties?b? esot mekl?jams It?lij? vai Savienotaj?s Valst?s; un, protams, ignor? faktu, ka t?d?s demokr?tisk?s valst?s k? Dienvidkoreja un Singap?ra sekm?gi apkarojušas infekciju, bet bez p?rsp?l?ti drakonisk?m akcij?m. L?dztekus verb?l?m izpausm?m Pekina ?steno ar? efekt?gas akcijas, veidojot t?m attiec?gu grandiozu publicit?ti. Runa ir par hum?n?s pal?dz?bas s?t?jumiem, kas no ??nas nog?d?ti It?lij?, Sp?nij?, Francij?, Serbij? un ?ehij?. Faktiskais pal?dz?bas apjoms gan ir sam?r? pietic?gs, sastatot ar ??nas iesp?j?m, pie tam, k? zi?o mediji, daudzos gad?jumos t? neesot gluži hum?n? pal?dz?ba, bet gan pieg?des par samaksu. L?dztekus ??nai savu hum?n?s pal?dz?bas s?t?jumu kampa?u izv?rsusi ar? Krievija, marta nogal? nos?tot uz It?liju transportlidmaš?nu ar medic?nas piederumiem un medi?u komandu. Tom?r šis gad?jums š?iet v?l apšaub?m?ks. K? izr?d?jies, pieg?di organiz?jusi Krievijas Aizsardz?bas ministrija, liela da?a apr?kojuma ir specifiski milit?riem m?r?iem dom?ta un nav efekt?vi izmantojama, savuk?rt daudzi no atlidojušajiem medi?iem ir augsta ranga Krievijas milit?rie eksperti – biolo?isko un ??misko iero?u speci?listi. Past?v aizdomas, ka Krievija savu hum?n?s pal?dz?bas akciju m??ina izmantot ne vien propagandas, bet ar? inform?cijas ieguves nol?k?. Tik?m pal?dz?ba, kuru It?lijai sniedz citas Eiropas Savien?bas valstis, joproj?m paliek maz paman?ta. Aiz?eršan?s Eiropas Savien?bas savstarp?j? atbalsta meh?nism? infekcijas uzliesmojuma pirmaj?s dien?s ir rad?jusi ?oti paliekamu iespaidu, un priekšstats par „neesošo” Eiropas solidarit?ti š?iet v?l lip?g?ks par pašu COVID-19.
Inform?ciju sagatavoja Eduards Lini?š.
Comentarios